kādu mani redz draugi

Labdien, neprātīgi cienījamā un augsti godājamā Kristīnes Jaunkundze!

Rakstu Jums ar mērķi paust savu cieņu un godbijību it visām jūsu lieliskajām kvalitātēm, ko esat apliecinājusi mūsu kopdzīves laikā. Lai izvairītos no nejaukiem pārpratumiem, vēlos laicīgi piebilst, ka sarkanā krāsa un sirdis nozīmē vienīgi manu aizrautīgo dedzību, ar kādu vēlos paust savas godprātīgās un piedienīgās attieksmes pret jūsu personu.
lai aprakstītu jūsu nozīmi manās dzīves gaitās, nāktos appūst ar krāsas aerosolu visus rīgas namus, un šaubos, vai arhitektūras pieminekļu aizsardzības komisiju iepriecinātu šāda rīcība, lai cik cēli tās motīvi. Tādēļ pūlēšos būt iespējami lakoniska savā izteiksmē un aprobežošos ar svarīgāko faktu uzskaitījumu.
Pirmkārt, jūsu klātbūtne man ir ārkārtīgi palīdzējusi paplašināt pasaules ainu un iekļaut tajā iepriekš pat nenojaustas telpas vienības. Izsakoties metaforiski, un es ceru, ka atļausiet man šo lirisko atkāpi, jūs esat kā Spānijas karalis manā Kristofora kolumba dzīvē. Jaunās Amerikas apdzīvotāji nekad neizdzēsīs no savas atmiņas apcirkņiem jūsu vārdu un ikvienu mežonīgajiem indiāņiem atkaroto stūrīti iesvētīs ar jūsu eminences labvēlības piemiņu. Manuprāt, šeit iederētos piezīme, ka jaunās zemes aborigēni patiesi ir bijuši naidīgi globalitātei kopumā atšķirībā no reālās 15.gs. situācijas.
Otrkārt, dārgā kristīne, jūsu miers un pārliecība ir stiprinājuši nabaga mani, kā to reizēm iespēj varbūt vien labs piezzvaigžņu viskijs. Smieklu velte patiesi ir tikpat baudāma un reibinoša.
Kā nākamo faktu no sirds vēlos piesaukt burvīgo pasaku stāstnieces talantu, kādu esmu novērojusi jūsos. Ikviens brīnums ir licis manai sirdij ietrīcēties no jūsu dvēseles siltuma un vieduma. Pateicos dievam par to, ka viņš ļāvis man jūs sastapt savas dzīves ceļā. mūžīgā gaismā atspīdēs jūsu žēlsirdības žesti pret mazo ievu, kura reizēm ir kā apmaldījies bērns un kurai tik ļoti nepieciešama droša roka, kas vada cauri baiļu un šaubu plosošo ērkšķu mežam. Jūsu roka tik bieži ir bijusi tā, kas norāda virzienu, lai maldos nonākusi dvēsele nokļūtu atpakaļ dzīves gaismā.
Visbeidzot man jāmin fantastiskā humora izjūta, kas ir jūsu galvenais ierocis cīņā ar tumsas spēkiem. Ar džeralda darela sirsnību, Džeroma k. Džeroma nepiespiestību un Bernarda šova trāpīgumu jūs ieberat joku sauju kā dzirksteles teju apdzisušu salmu kaudzē, kas alkst sadegšanas gaišās liesmās, lai kāds nosalis cilvēkbērns spētu sasildīt savas nosalušās lūpas un pasniegt savus vārdus kā velti citam. Jūs vairojat pasaules prieku, un es par to jums izsaku pateicību visu zemeslodes nosalušo vārdā.
Vēlreiz pieminot manas orientācijas hetero-virzīto būtību un atsaucoties uz sasodītā mērgļa kungu, kurā man bija tas gods iemīlēties un kura personības atšifrēšana ir šerloka holmsa cienīgs uzdevums, kuru jums, bez šaubām, būtu pa spēkam atminēt, ņemot vērā jūsu lieliskās prāta spējas, lai neradītu jūsos neērtības izjūtu, tomēr nespēju atturēties no jūsu nenoliedzami burvīgo acu apjūsmošanas, kas dzirkstī zvaigžņu spožumā pat tumsā un var kalpot kā sveces liesma – silta, šaudīga, rāma, bet tajā pašā laikā bīstama tiem, kuri neizprot uguns likumus. Jūsu kaķa būtība mani fascinē tāpat kā ikvienu, kas ar jums sastopas.
kRistīne, atcerieties vienmēr savu vērtību, kas ir neizmērāma dimantos un pērlēs, vienīgi gaismā, taču gaisma gradācijai nepakļaujas. 
Ar patiesu cieņu Jūsu padevīgā kalpone
ieva


______________________
vēstule, no jauna to atrodot pēc vairākiem gadiem, liek tiešām aizdomāties par draugu nozīmi dzīvē.