„Vecmāmiņ, vai tā ir mīlestība? Es atceros katru mūsu tikšanos: kā mēs pirmo reizi pasmaidījām viens otram, kā sadevāmies rokās, atceros pirmo skūpstu. Zini, vecmāmiņ, es pat atceros, visu-visu, ko viņam stāstīju, par kādiem viņa jokiem smējos, kā gatavojos katram mūsu randiņam, kas man bija mugurā, lai viņam patiktu. Vecmāmiņ, vai tā ir mīlestība?"
"Nē, mazmeitiņ. Tu atceries sevi. Milestība ir tad, kad tu atceries visu, ko runāja viņš…”.
No comments:
Post a Comment