I Love You...

What do you do when you feel more loved and cherished than you ever have had in your entire life? Simple words or actions are not enough to show my happiness, oh but I can try...

brains vs. desires

How do you maintain a cool control over your most inner desires that are constantly colliding with what your mind says, with what is suppose to be right for you?

"Right or wrong..? Oh, who cares!"

 I just keep on waltzing with my brains shut down. Or better yet - not completely shut down, just being disconnected from the control board, desperately screaming to change the course but failing miserably again and again.

I've never been good at learning from my own mistakes. It almost seems that I enjoy repeating them!

Positioning yourself

How about looking for


a ray of sunshine 


in the darkest hour..?


Just for a change!

Vai tā ir mīlestība..?

Saruna starp vecmāmiņu un mazmeitiņu:

„Vecmāmiņ, vai tā ir mīlestība? Es atceros katru mūsu tikšanos: kā mēs pirmo reizi pasmaidījām viens otram, kā sadevāmies rokās, atceros pirmo skūpstu. Zini, vecmāmiņ, es pat atceros, visu-visu, ko viņam stāstīju, par kādiem viņa jokiem smējos, kā gatavojos katram mūsu randiņam, kas man bija mugurā, lai viņam patiktu. Vecmāmiņ, vai tā ir mīlestība?"

"Nē, mazmeitiņ. Tu atceries sevi. Milestība ir tad, kad tu atceries visu, ko runāja viņš…”.

Turpinot motivācijas meklēšanas ceļu

Yes You Can!

Team Hoyt is an inspirational story of a father, Dick Hoyt, and his son, Rick, who compete together in marathons and triathlons across the country.

Team Hoyt strives to help those who are physically disabled become active members of the community.

Team Hoyt's message, "Yes You Can!"

http://www.teamhoyt.com/

kā tu uztver dzīvi..?

interneta dzīlēs atradu ļoti vērtīgu pastāstiņu:


Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē. Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā tev ceļojums?” “Izcili, tēt!” “Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja. “O, jā!” “Un ko tu uzzināji?” Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”. Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu. Viņa dēls piebilda: “Paldies tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”